Īres līgums: ko likums prasa un kā to uzteikt
Atjaunots 05.10.2026.
Dzīvokļa īri Latvijā regulē Dzīvojamo telpu īres likums. Kas tajā nav noteikts, tam piemēro Civillikumu (2. panta otrā daļa). Likuma panti norādīti iekavās.
Līgums vienmēr ir rakstisks un uz noteiktu laiku
Īres līgumu slēdz rakstveidā (7. pants), un tas ir vienīgais pamats dzīvot īrētā dzīvoklī (6. pants). Mutiska vienošanās nedod tiesības ne īrniekam, ne izīrētājam.
Līgumu slēdz uz noteiktu termiņu (9. pants), piemēram, uz vienu gadu. Likums nenosaka ne minimālo, ne maksimālo termiņu.
Līgumu groza tikai rakstiski, abām pusēm vienojoties (8. panta piektā daļa). Mutiski solījumi par jaunu īres maksu vai citiem noteikumiem nav saistoši.
Kas līgumā noteikti jāieraksta
Likums prasa piecas lietas (8. panta pirmā daļa):
- dzīvokļa adresi, platību un aprakstu;
- līguma termiņu;
- īres maksu, kā un līdz kuram datumam to maksā, un kādos gadījumos un kā īres maksu drīkst mainīt;
- pakalpojumus, ko saņemat (piemēram, apkure, ūdens, atkritumu izvešana), to cenu un kā par tiem maksā;
- ziņas par personām, kas dzīvo kopā ar jums.
Līgumā var ierakstīt arī citus noteikumus, piemēram, par apakšīri, par to, vai drīkst remontēt, vai var turēt mājdzīvniekus (8. panta otrā daļa). Labs līgums arī nosaka drošības naudas apmēru un atdošanas kārtību un saziņas adreses, arī e-pastu, jo uzteikumu var sūtīt uz līgumā norādīto e-pasta adresi (27. panta piektā daļa).
Kas drīkst dzīvot dzīvoklī
Laulāto un bērnus īrnieks var iemitināt, iepriekš rakstiski informējot izīrētāju. Citas personas tikai ar izīrētāja rakstisku piekrišanu (14. pants). Visas personas ieraksta līgumā. Ja dzīvoklī dzīvo cilvēki, kas līgumā nav minēti un kam izīrētājs nav piekritis, izīrētājs var līgumu izbeigt (23. pants).
Īres maksas maiņa
Līguma laikā īres maksu var mainīt tikai tad, ja līgumā ir paredzēti maiņas nosacījumi un kārtība (10. panta trešā daļa). Ja līgumā par to nav nekā, izīrētājs līguma laikā vienpusēji maksu paaugstināt nevar; to var tikai abām pusēm rakstiski vienojoties.
Pārbaudiet, ko tieši līgums saka. Skaidrs noteikums nosauc, cik bieži maksu var mainīt (piemēram, reizi gadā), cik iepriekš par to jāpaziņo un pēc kā to rēķina (piemēram, patēriņa cenu indekss vai noteikts procents). Noteikums "izīrētājs var mainīt īres maksu jebkurā laikā" ir neskaidrs, un par to vērts runāt pirms parakstīšanas.
Apsaimniekošanas un komunālos maksājumus var iekļaut īres maksā, ja par to rakstiski vienojas (10. panta otrā daļa). Kā tos maksā, nosaka līgums (11. pants).
Uzteikums no īrnieka puses
Īrnieks var vienpusēji atkāpties no līguma jebkurā laikā (20. pants). Par to rakstiski jābrīdina izīrētājs vismaz vienu mēnesi iepriekš, ja līgums noslēgts līdz 10 gadiem (27. panta pirmā daļa). Ja izīrētājs nenodod dzīvokli lietošanā, traucē to lietot vai neuztur māju, īrnieks var atkāpties nekavējoties, par to rakstiski paziņojot (27. panta otrā daļa).
Uzteikums no izīrētāja puses
Izīrētājs var izbeigt līgumu tikai likumā minētajos gadījumos (21. pants):
- īrnieks vai viņa iemitinātās personas bojā dzīvokli vai māju, lieto dzīvokli citiem mērķiem vai padara kaimiņiem dzīvošanu neiespējamu (22. pants);
- dzīvoklī bez izīrētāja piekrišanas dzīvo personas, kas nav līgumā (23. pants);
- īres maksas parāds pārsniedz divu mēnešu īres maksu vai citu maksājumu kavējums pārsniedz divus mēnešus, ja līgumā nav noteikts lielāks pieļaujamais apmērs (24. pants);
- māju nojauc vai pārbūvē, un tajā nevar dzīvot (25. pants);
- būvniecības kārtībā pieņemts lēmums aizliedz mājas ekspluatāciju (26. pants).
Brīdinājuma termiņš ir vismaz viens mēnesis 23. un 24. panta gadījumos. Nojaukšanas vai pārbūves gadījumā tas ir viens mēnesis, ja līgums ir līdz vienam gadam, un trīs mēneši, ja līgums ir no viena līdz trim gadiem (27. panta trešā daļa). Pārbūves un nojaukšanas gadījumā izīrētājam jāsedz pārcelšanās izdevumi (25. panta otrā daļa).
Brīdinājumā pirms vēršanās tiesā izīrētājam jānosauc neizpildītā saistība, kavējuma periods, parāda summa un sekas (27. panta sestā daļa).
Pārdošana nav līguma izbeigšanas iemesls izīrētājam, bet jaunajam īpašniekam līgums ir saistošs tikai tad, ja tas ierakstīts zemesgrāmatā (28. pants). Par to atsevišķs raksts.
Ja izīrētājs traucē
Īrniekam ir tiesības netraucēti lietot dzīvokli (13. pants). Ja izīrētājs liedz lietot dzīvokli vai atslēdz apkuri, elektrību, ūdeni, kanalizāciju vai atkritumu izvešanu, fiziskai personai var piemērot naudas sodu līdz 280 naudas soda vienībām (42. pants), tas ir līdz 1400 eiro, jo viena vienība ir 5 eiro (Administratīvās atbildības likuma 16. pants). Par to var ziņot Valsts policijai vai pašvaldības policijai (43. pants).